Bez auklītes iztikt grūti
Mūsdienu straujajā pasaulē, kur dominante ir pārsvarā materiālā puse, bieži vien trūkst laika pieskatīt savu atvasīti līdz bērnu dārza vecumam.
Līdz ar to ļoti daudzās ģimenēs, bērna otrajā dzīves gadā, ienāk auklīte. Vecākiem jāuzņemas atbildība par piemērota un uzticama cilvēka izvēli, kuram viņi spēs uz ilgāku laiku atstāt savu atvasi. Nereti auklīte ir tuvs un zināms cilvēks, kāda no vecmāmiņām vai kāds cits mazulim jau pazīstams. Bet bieži tomēr nākas meklēt nepazīstamu cilvēku.
Un tomēr rodas jautājums vai tas ir labi vai slikti?
Vissāpīgākais jautājums vecākiem ir tas, vai bērns līdz ar auklītes ienākšanu ģimenē, neatraidīs vecākus. Bet jāatceras, ka auklīte ir kā pirmā skolotāja un pagaidu mamma vienlaicīgi, neprasīsim neiespējamo un neliksim pret mazuli būt kā sanitārei, kas tikai aprūpē sev uzticēto cilvēciņu. Ļausim starp abiem izveidoties pozitīvām un veselīgām attiecībām, kurās bērns no auklītes mācās un uzticas viņai tāpat kā vecākiem, savukārt auklīte var paļauties, ka bērna vecāki atbalstīs viņas rīcību, kas ir pozitīva un laba pret mazuli. Ja bērns no vecākiem pietiekoši saņems mīlestību un labvēlīgu attieksmi, tad nevajag baidīties, ka auklīte ieņems māmiņas vai tēta vietu, atstumjot kādu no viņiem malā. Šādā situācijā bērnam ir jāvelta visa sava mīlestība un jāpavada laiks kopā pēc iespējas ilgāk, cik vien tas ir iespējams un ar savām darbībām jāparāda sava mīlestība.
Bez tam ļoti apzinīgi, atbildīgi un rūpīgi ir jāizvērtē cilvēks, kurš ienāk ģimenē kā auklīte, lai pēc tam mēs viņā neviltos un nenodarītu pāri sev un savam bērnam. Vislabākais, ja auklīte ir profesionāla, jo tad viņa ir pieradusi pie bērniem un vecāki var būt droši, ka nekādu problēmu nebūs. Tāpēc ieteikums vecākiem pirmās dienas, kad mazā atvasīte ir atstāta pie auklītes, pakontrolēt situāciju, lai pašiem būtu mierīgāks prāts un arī amata ieņēmēja justu kontroli un nekļūtu vienaldzīga pret sev uzticēto amatu. Ir jāatrod sadarbība un saskaņa starp vecākiem un auklīti.Pats galvenais sadarbības faktors ir vecāku un auklītes izrunāšanās par:
1.bērna režīmu cikos bērns ceļas no rīta un iet gulēt pusdienas laiku? Cik ilgai jābūt pastaigai vai cik reižu nedēļā jāapmeklē speciālās nodarbības bēbīšu skoliņās utt.;
2. bērna audzināšanas metodi vecākiem būtu jāinformē auklīte par to, kā reaģēt uz bērna paradumiem. Piemēram, kā vecāki radina bērnu uz podiņa? Kā reaģē uz spītību vai dusmām? Kā rotaļājas? Labi, ja auklīte ir tik profesionāla, ka pārzina jaunāko metodoloģiju un bērnu attīstošās nodarbes. Tomēr ne vienmēr viņa būs tik kompetenta, tāpēc vecāki var iepazīstināt ar savu pieeju bērna attīstībā.
Bērnu un vecākus vieno īpaša emocionāla saikne, un, pirmā reize, kad šajās attiecībās ienāk svešs cilvēks, psiholoģiski ir smaga abām pusēm. Tāpēc pirmo dienu auklītei vajadzētu ar bērnu tikai iepazīties un kopā ar vecākiem izrunāt bērna dienas režīmu. Auklīte var ar bērnu mazliet paspēlēties arī divatā - un šajā brīdī māmiņa var neuzkrītoši abus pavērot. Svarīgi ir auklītei izrādīt bērna mīļākās rotaļlietas, grāmatiņas un ikdienas higiēnas piederumus, kā arī parādīt bērna garderobi. Lai auklīte vecāku prombūtnes laikā zinātu, kur kas atrodas.
Atcerieties! Svarīgi ir pateikt bērnam Atā! lai viņš redz, ka māmiņa iet prom. Nevajadzētu izzagties pa durvīm slepus, jo bērns būs vēl lielākā nesaprašanā: Kur palika mamma?
Bez tam aukles pienākums nav jūsu bērnu mīlēt, bet nodrošināt, lai jums vakarā pārrodaties mājās bērniņš pirmkārt ir dzīvs un pie labas veselības. Un tikai tad arī kaut ko jaunu iemācījies, ja vien to iespējams panākt bērnu nekaustot un nebiedējot. Auklīte, kas pirmajā tikšanās reizē saka, ka viņa jūsu bērnu ir iemīļojusi kā savu, visdrīzāk izmisīgi cenšas dabūt jelkādu darbu, vai arī nav garīgi līdzsvarota. Ja aukle sāk izturēties tā, it kā bērns būtu arī viņas, atbrīvojieties no tās nekavējoties. Arī tāda, kas bērnu visu laiku nēsā rokās, apkalpo, midzina klēpī un baro ar pašas pirktām konfektēm, ir mazāk piemērota nekā atturīga, ja viņa bērnam māca patstāvīgi ģērbties, ēst, iet gulēt un nolikt rotaļlietas vietā. Lai auklīte bērnam ir draugs un autoritāte, un auklītei jūsu bērns ir vienkārši tīkams, nevis mīlulītis. Bērnam pietiks ar to, ka viņu mīl māmiņa un tētis.
Tas, cik labu auklīti mēs savam bērnam nodrošināsim, parāda to, cik ļoti mēs mīlam savu atvasīti!!!
* rakstā izmantoti interneta resursu materiāli.
Inga Krēsliņa
Atsauksmes: [ 1 2 ... 6 7 ]
nike air max 202 [www] 8. maijs (2012)
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-202-c-.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-20-c-4.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-200-c-7.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-2009-c-0.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-2003-c-3.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-247-c-6.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-95-c-20.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-90-c-24.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-87-c-30.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-max-tn-c-27.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-griffey-c-3.html
http://www.myairmax202shoesoutlet.com/nike-air-presto-20-c-38.html
Adidas Rose Shoes [www] 8. maijs (2012)
http://www.roseshoesoutlet202.com
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-adizero-rose-0-c-2.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adizero-crazy-light-c-3.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-adizero-ghost-c-4.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-adizero-rose-20-c-7.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adizero-rose-dominate-c-8.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-crazy-8-c-9.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-gil-zero-c-0.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-adizero-ghost-c-4.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-pro-model-c-3.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-4-c-7.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-5-c-8.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-6-c-9.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-8-c-20.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-0-c-2.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-0-c-2.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-tmac-0-c-2.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-ts-beast-c-25.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-ts-beast-c-25.html
http://www.roseshoesoutlet202.com/adidas-ts-twist-c-30.html
Eternity [www] 11. aprīlis (2012)
>>Seems to me he's saying that the level of risk aversion in America has fallen far below historical averages, leading to overpayment for assets that will eventually come back to haunt the buyer.This is a valid point with which I agree. But, as I read it, Tim's piece was making some much broader claims about how the latest generation (gen X? gen Y? or who?) has it particularly easy, and that, as a result, they are particularly prone to speculation.My point is that the current times are economically no better or worse than those in the relatively recent past (post WWII era), and, while the prices of houses and other investment assets are high (due in large part to demand from the baby boom generation), the current level of speculation is nothing unique.
Tibbie [www] 6. aprīlis (2012)
Indeed a whole generation and one-half haven't seen 0-5% inflation, 0 % unemployment and 5+ percent car loans. I do remember my parents lamenting that us kids didn't see the Great Depression and that we should consider ourselves lucky for that. Unfortunately it was the transiate nature of their Depression Era experience that took them to early(malnutrition).The current house run up is particulary hideous since the Gen X & Yer's must earn a ton of money just to keep up. Add to this all the National debt and inability to do something with Social Security/ Private Retirement makes me wonder if we as a nation has reach a nadir in our ability to insure that each generation does better than the one before. I have no kids so this isn't personal lament but I know people that do.
Lynsey [www] 3. aprīlis (2012)
Regarding the thought that the same comments could have been made anytime since 946. The finance industry was in its infancy, with a great deal of room for growth. House purchases required large down payments, and had stringent income qualifications based upon only one wage-earner (that was ok as most households had only one person working). Vehicles were rarely financed. There was a lot of room to create consumption (aka "prosperity") through easing of lending criteria. Now we have two or more wage-earners in most families, LTV's of 05% and more, 8 year car loans or no-equity leases. It appears to me that our ability to create "prosperity" through adding debt is about at an end, leaving us with only our increases in production. That is a concern. Much of our manufacturing has been outsourced and offshored, meanwhile, the supremacy of our financial industry has lured a disproportionate number of our best and brightest youth into finance careers and away from things like engineering. I think that things are about as different from 946 as winter is from summer.
