Skatīts 1962 reizes
Kā attīstās bērna domāšana? II daļa
Kā vairot pirmsskolas vecuma bērna prāta spējas?
Bagātinot viņa valodu, iemācot viņu lasīt, attīstot viņa redzes un dzirdes uztveri kā arī kustību iemaņas, jo lielāko daļu zināšanu par apkārtējo pasauli mēs iegūstam tieši rīkojoties tajā. Arī zināšanu patiesuma un lietderības mērs ir pielietojamība, jeb prakse. Ja, piemēram, rodas šaubas par kāda veselo saprātu, viens no paņēmieniem ir rādīt pārbaudāmajam dažādu priekšmetu attēlus un lūgt tos nosaukt. Kā vesels cilvēks zina, ka lieta, ko viņam rāda ir, piemēram, krēsls? Atbildēt ir vienkārši - ja uz šīs mēbeles var kaut kā sēdēt, tad ir, bet ja nekādi nevar - tad nav.
Tātad darbībā mēs izzinām un darbībā arī zināšanas pārbaudām. Atbildes uz lielāko daļu ikdienišķo jautājumu, piemēram, kā ēst ar karoti, izrunāt vārdus, rakstīt, vadīt auto, ģērbties un neskaitāmiem citiem - glabājas mūsu kustību atmiņā. Un tieši šīs smalkās muskuļu sajūtas atšķir meistaru no mācekļa. Tā teikt, ēvelē, ēvelē, dēls, gan tēvs ar cirvīti pielīdzinās. Un vēl - parasti patīk tie darbi, kas padodas, bet, ja ir izkoptas kustību sajūtas, tad sokas viss.
Jaunapgūtās zināšanas un kustību iemaņas glabājas atmiņā. Tā kā atmiņas veidošanā piedalās visas maņas - redze, dzirde, tauste, garša, smarža un kustību sajūta, tad rotaļās un uzdevumos centieties iesaistīt tās visas.
4 - 5 gadu vecumā bērna attīstību veicinās dziedāšanas, zīmēšanas, ritmikas nodarbības, kas attīsta uztveri, māca bērnu noturēt uzmanību, māca nodarboties bērnu grupā, iedraudzēties, izteikties un izpildīt pieaugušā norādījumus.
Līdz 8 gadiem būtībā nobeidzas zināšanu vieglās, nemanāmās apguves laiks, bērns sāk iet skolā.
Lai cik sen tas arī nebūtu, lielākā daļa pieaugušo atceras šo laiku. Reizēm tās ir mūsu agrākās nepatīkamās atmiņas. Visbiežāk tās ir saistītas ar veidu, kā bērni tika mācīti.
Bērns, kas līdz šim bez vecāku klātbūtnes un palīdzības ir maz bijis ārpus mājām, pēkšņi nonāk pilnīgi svešā fiziskā un sociālā vidē. 2. septembrī viņš saka: mammu, kāpēc mums šodien atkal ir jāiet uz skolu, mēs vakar tur jau bijām!
Bērnam vēl ir nepieciešama vecāku gādīga vadība, bet skola no viņa prasa grupas disciplīnu. Bērna spriestspējas vēl ir vājas. Viņam šķiet, ka pēkšņā atrautība no mātes un tas, ka viņš jūtas nelaimīgs, ir tādēļ, ka viņam jāsāk mācīties. Bērns saista mācības ar savu slikto pašsajūtu un uz skolu iet negrib, bet vecāki liek, un jāiet vien ir.
Tagad brīdi padomāsim. Laiks skrien tik ātri, bet prāts veidojas ierobežotu laika sprīdi. Lielākā daļa no jūsu bērna prāta asuma un uztveres spējām attīstās jau pirms skolas un ir ļoti atkarīga no tā, cik jūs daudzveidīgām nodarbībām ar bērnu ziedosiet pašu dārgāko, kas jums ir, bet kas nepiepildīts tik un tā zūd - nu jūs jau zināt - savu laiku. Šinī vecumā bērns, ar kuru pārdomāti nodarbojas, spēj vismaz viduvēji dziedāt (dzirdes uztvere un atmiņa), zīmēt (redzes uztvere un atmiņa), spēlēt bumbu un dejot (kustību koordinācija un atmiņa), šajās jomās pielikt pūles (uzmanības noturība) un improvizēt (jaunrade). Bērns, kuram nav bijis iespējas vingrināties, visu iepriekšminēto pratīs, visdrīzāk, vāji. Nepaļaujieties tikai uz skolu, jo liela uztveres daļa attīstās agrāk.
Ja bērns jau ir pieradis, ka mācīties ir jautri, viņš skolu uztver kā iespēju lasīt, zīmēt, satikties ar bērniem, un tas mazina psiholoģisko traumu, ko rada pēkšņā atrautība no mātes. Tajos gadījumos, kad bērnu sāk mācīt agri, ir patīkami vērot, kā bērna patika mācīties pāraug patikā pret skolu.
Septiņgadīgajam skolā parasti māca lasīt materiālu, kas neatbilst viņa interesēm un zināšanām. Lasāmvielas izvēli ierobežo tas, ka lielākā daļa bērnu vēl neprot lasīt. Daudz vairāk viņus saistītu lasāmviela, ko skolā bērni apgūst vēlākā vecumā.
Aizspriedumi pirmsskolas vecuma bērnu sargāja no lasīšanas gluži tāpat, kā no zināšanām par dzimuma jautājumiem. Pastāvēja uzskats, ja bērns labprāt kopā ar māmiņu lasa grāmatu, tad viņš zaudē savu dārgo bērnību, bet tas nenotiek, ja viņš sēž mantiņu kaudzē. Iemāciet savam bērnam lasīt pirms skolas, ja vien jūs neatbalstāt pieņēmumu, ka nezināšana nes labumu, bet zināšanas - ļaunumu, ka vienīgi rotaļāšanās ar mantiņām padara bērnu laimīgu, bet zināšanu ieguve par valodu un pasauli padara viņu nelaimīgu, ka smadzeņu nodarbināšana tās nolieto, bet nelietošana labi saglabā.
| Lasi tālāk nākamās lapas: | 1 | 2 |  |
Atsauksmes:
dainiite 13. jūnijs (2007)
interesanti-oma
